Dzīves vēji skarbi pūš

Noliec galvu drauga klēpī,
Dzīves vēji skarbi pūš.
Sarmos koki, sarmos mati,
Diviem vieglāk kopā būs.

Man nevajag daudz…

Man nevajag daudz…
Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt
Dvēseli pilnu ar Sauli,
Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!

Tu man jautā

Tu man jautā – ko es mīlu,
Es tev varu pasacīt.
Visus lielos burtus saliec,
Iznāks gluži pazīstams!

Apvienojums rada mīlestību

Dvēseļu dziņa rada draudzību.
Prāta dziņa izraisa cieņu.
Ķermeņa dziņa rada vēlmi.
Šo triju dziņu apvienojums rada mīlestību.

Gribu būt

Gribu būt samtains smaidiņš,
kas Tavās lūpās grozīsies.
Gribu būt, mēness stariņš,
Kas Tavās acīs lūkosies. Lasīt tālāk

Ja kādu dienu tev

Ja kādu dienu tev būs sajūta, ka gribi raudāt, piezvani man.
Es neapsolu, ka varēšu likt tev smieties, bet apsolu, ka raudāšu kopā ar tevi.
Ja kādu dienu tev gribēsies aizbēgt no visa – nebaidies, bet zvani man.
Es nesolu, ka lūgšu tev apstāties, bet apsolu, ka došos kopā ar tevi. Lasīt tālāk