Stipru kā pērkona lietu
Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietus, Ja bēdas, tas sīkas kā dzērvenes purvā, Bet pāri visam izdomu kā krāsainu varavīksni !
Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietus, Ja bēdas, tas sīkas kā dzērvenes purvā, Bet pāri visam izdomu kā krāsainu varavīksni !
Ļauj, zeme, lai vēl ilgi varu uz pleca nesot saules staru pa taviem ceļiem mīlot iet!
Lai dzīves straume gaiši tālāk tiektos, un viegli ritētu tavs dzīves pavediens, bet līdzās visam mīlestība tiektos, bez kuras dzīvojis vēl nav neviens!
Ak, ielaid pie sevis prieku Un pasaulei ienākt liec, Un neteic sevi par lieku, Pats dzīvot sev neaizliedz!
Lai tev vienmēr ir kāds, Uz kuru paļauties un ticēt, Laimīgās dienās mīlēt Un likteņa šķēršļus vīlēt!
Ja dzīvē tev neklājas viegli Un pēdējās cerības irst, Tad nenoliec nespēkā galvu Bet smaidi kaut asaras birst.
Dzīves straumei krāsu daudz, Katrai dienai ceļu bez gala. Ieklausies tajos – kas tevi sauc, Kur tavs sapnis, debesu mala.
Zvaigzne spīd ar staru rokā tiem, kam laba, silta sirds, viņas spožā staru lokā dzīves ceļi gaiši mirdz!
Lai tevi pārklāj eņģelis ar spārnu, Lai labajam tas tevī vienmēr sargs; Lai nezūd tumsā tava ceļazvaigzne, Jo dzīves ceļš ir nežēlīgs un bargs.
Lai tu vairotu prieku ap sevi, Domās, darbos cenšoties gūt Tikai labo, kas paliek aiz tevis, Tad, kad ziedošs vairs nespēsi būt.
Mīļi un pavasarīgi sveicieni jaukajam ziediņam Sieviešu dienā. daudz mīļas un draiskas bučiņas .
Mīli to, ko ir vērts mīlēt, aizmirsti to, ko nav vērts atcerēties, lepojies ar to, kas ir lepnuma vērts, gūsti atelpu arī steigas brīžos un
Mīļš kā negaidīts stāsts, Maigs kā pirmais ziediņa glāsts Klusi kā negaidīts lietutiņš Tev no manis mīļš sveicieniņš!!!
Uz atvadām sūtu Tev divas bučas – viena trāpa, otra nē…. un tagad fiksi pakaļ tai otrajai, lai tiec prom no datora….
Skaistākie sapņi, lai iekrīt plaukstās- nelūdzot, neprasot, negaidot… Skaistākās zvaigznes, lai atspīd Tev naktī – atmirdzot, rotājot, līksmojot….
Kad vasara iet projām, svied puķi debesīs, un nešaubies, ka prieku tev rudens atnesīs!
