Aiz laimes pukst sirds
Aiz gaismas mirdz zieds, Aiz laimes pukst sirds Pa pasauli mūžam Lido mīlestība.
Aiz gaismas mirdz zieds, Aiz laimes pukst sirds Pa pasauli mūžam Lido mīlestība.
Amoriņš ar asām bultām Lēkā tik pa mīkstām gultām, Kas tad šim būs uznācis Laikam bultu uzdūris!
Es tevi mīlu, dievinu Bez tevīm dzīvot nevaru Mana sirds pieder tev Tikai tev mana mīļā!
Vai mīlas dievs ar bultām rīkoties vairs nemāk? Kam labad sirdī jātēmē, ja jātrāpa daudz zemāk?
Pasaki, čalīt, kāpēc tas tā, Kāpēc man par Tevi jādomā? Saule aust, pēc tam tumst, Mana sirds pēc Tevis skumst…
Tu sapņos nāc, es nezinu, ko vēlies, Jo pati tu pie manis neatnāc… Cik zils ir debess pāri galvai cēlies, Cik maigi vējiņš katrā kokā
Lai ir, ko mīlēt un ir, kas mīl. Lai ir, ko gaidīt un ir, kas gaida. Lai ir, ko darīt un ir, kas novērtē. Lai
Es prasīju Dievam ūdeni un Viņš deva okeānu. Es prasīju Dievam zvaigzni, Viņš deva debesis.
Pasaulē par visu dārgākā Ir divu cilvēku mīlestība. Šo mīlestību jāsargā, jāglabā. Jātur dvēseles ietvarā.
Puksti, puksti mana sirsņ, vēlu pukstēt gana daudz; mīlestības spēkā dzīvot, Dvēselītē mieru gūt!
Ja vaicātu Dievs, ko gribu es vēl. Vai bagātu dzīvi, vai garu. Es atbildētu – Lai mīl mani kāds. Jo es kādu mīlu… 🙂
Mēness gaisma apspīd mūs abus Skūpsts ir ilgs, bet liekas tik īss Šķirties ir grūti, asaras plūst Aizbrauc tu projām, paliksim vieni.
Trīs ir sīkas asins lāses trīs no pašas sirds, Trīs ir sīki mīļi vārdi – TEVI MĪLU ES
Reiz dzīvoja divi cilvēki, Kas nezināja, kam patikt. Paldies, ka tu mani satiki Un ļāvi man sevi satikt.
Tās dienas, kad ar tevi nesatiekos, Nekur nav miera man, Un sirds tad neatplaukst nekādos priekos, Kā iesists zvaniņš skan.
Es esmu kā koks bez lapām Es mīlu tevi Es esmu kā visums bez laika Es meklēju tevi
Bez mīlestības nedzīvojiet, Bez mīlestības viss ir mazs! Bez mīlestības dūmo krāsnis Un maizi negriež nazis ass.
