Cik stipri par Tevi domāju
Ceru, ka Tu jūti cik daudz un cik stipri par Tevi domāju! Es Tev atdotu visas savas jūtas un domas un netikai… 🙂 Arī savu
Ceru, ka Tu jūti cik daudz un cik stipri par Tevi domāju! Es Tev atdotu visas savas jūtas un domas un netikai… 🙂 Arī savu
Bez tevis es nepazinu mīlestību, bet bez mīlestības es nebūtu iepazinusi Tevi …
Mīlestība nedod nekā cita kā vien pati no sevis un neņem nekā cita kā vien pati no sevis. Mīlestībai nekas nepieder nedz arī tā kādam
Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda, Telpu pēc telpas pilda un ārda. Viss ir tik pilns, ka nav vairs kur dēties. Varbūt mums ņemt
Tavas acis vienmēr Kārdinās manējās, Tavas lūpas vienmēr Uzsmaida manējām,
Vējam sauli neaizpūst, Mākoņus priekšā tai nesapūst, Tā spīd… Tā vienmēr ir bijis, kopš brīža,
“…vārdi, vārdi… Cik daudz uz pasaules ir vārdu… Bet katram no mums ir sirds, Viena sirds un tajā mājo – Mīlestība.”
Es zinu, kā roze plaukst: Klusi, klusi! Tā nosarkst un iemirdzas Klusi, klusi!
Tu esi kā jūra, kā liedags silts, Caur tevi ir dvēselē guvums. Tu esi atvars un drošais tilts, Un dienu, un rītausmu tuvums.
Es pārkāpu pāri Everestam, Es pārpeldēju pāri Amazonei, Es pārlidoju pāri bezgalībai, Es pārgāju pāri grāvjiem un purviem,
Tu gribi zināt ko es mīlu? Es tevim neteikšu to vis. Viņš ir ik rindas pirmais burts, Izlasi un padomā.
MĪLESTĪBA Pār zemi nolaižas nakts. Tas ir atpūtas un miera laiks. Un tas ir vissvētākās radīšanas laiks,
Aizsnieg ceļi, pēdas, aizsnieg meži, Dziļās kupenās man kājas stieg, Aizsnieg paši sniegu padebeši, Tikai mīlestība neaizsnieg.
Tādas ziemas nav, Kas laimi sniegiem klāj. Tādas Valentindienas nav, Kas mīlu neatstāj.
Tikai vienreiz mūžā sniegs snieg pirmo reiz, Tikai vienreiz mūžā karš beigsies, Tikai vienreiz mūžā kilometrs man bija pēda, Tikai vienreiz mūžā es iemīlējos,
Viss izirst, viss izūd, viss dzīvē ir nieks. ar tevi man tikties ir vienīgais prieks.
