Kā gaiss, kā skaņa, kā dzīvība…

MĪLESTĪBA

Pār zemi nolaižas nakts.
Tas ir atpūtas un miera laiks.
Un tas ir vissvētākās radīšanas laiks,
Nesavtīgas Mīlestības radīšanas laiks.
Tīra ir mūsu doma kā zvaigžņu klaids.
Skaidrs ir mūsu prāts kā ūdens šalkas klusumā.
Skanīga balss tai Mīlestībai, kura cauri mums plūst
Un ir mūs modinājusi dzīvībai.

Vārdi ir viedi un stipri.
Doma kā miers un tumsas skaņa.

Tīra un nesavtīga,
Radoša un skaidra
Mīlestība plūst caur mani un padara mani svētu,
Un padara mani radošu,
Padara mani brīvu.
Domas un jūtas ir brīvas,
Robežas zudušas,
Mīlestība ir brīva ? kā gaiss, kā skaņa, kā dzīvība…

Klusā nakts

Nāc, klusā nakts, ar savu svēto mieru, Pēc kura neskaitāmas sirdis tvīkst. Un lai no jauna dzirdam zvaigžņu vēsti, Ka lasīt tālāk

Nāk cerību prieks!

Šim vakaram - spožākās zvaigznes, Šim vakaram - baltākais sniegs. Bet gaišāks par svecītēm eglē Lai sirdī nāk cerību prieks!

Būt vienmēr veselai un jaunai

Būt vienmēr veselai un jaunai, Un just, ka spēks pār malām iet, Aiz spēka pārpilnības raudāt, Aiz spēka pārpilnības smiet. lasīt tālāk

Sirds ar zvaigznēm sarunājas

Šai svētā naktī zem` un debess zvīļo, Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas - Un ieniads rimst, cits citu atkal lasīt tālāk