Aiz laimes pukst sirds
Aiz gaismas mirdz zieds, Aiz laimes pukst sirds Pa pasauli mūžam Lido mīlestība.
Aiz gaismas mirdz zieds, Aiz laimes pukst sirds Pa pasauli mūžam Lido mīlestība.
Ļauj gaismas straumei sirdij tecēt cauri Tam brīnumam, ko Ziemssvētki nes, No mīlestības silto vārdu auras, lai atkal sasilst dvēseles!
Ziemassvētki ir cilvēku iekšējās gaismas svētki. Mēs gaidām mirdzumu no iekšienes!
…Ieklausies Ziemassvētkos …Ieklausies sirdī …Ieklausies Mīlestībā un glabā šo dziesmu sevī …Un tici
Mēs varam celties debesīs un lidot, un varam arī ļoti zemu krist, tos vārdus pasakot, ko nevar piedot, ar kuriem ļoti sāpīgi var sist. un
Mīlestība eksistēs tik ilgi, kamēr viens to mīlu sargā – otrs var staigāt apkārt, būt nodevīgs, aiziet pavisam, bet ja tu glabā sevī JŪSU MĪLESTĪBU,
Augstu šūpoties, zemu krist. Tikai olas nesasist!! No olas šķiļas cālītis, No mīlestības – pārītis:)!
Pasaulē par visu dārgākā Ir divu cilvēku mīlestība. Šo mīlestību jāsargā, jāglabā. Jātur dvēseles ietvarā.
Puksti, puksti mana sirsņ, vēlu pukstēt gana daudz; mīlestības spēkā dzīvot, Dvēselītē mieru gūt!
Ar Tevi šai naktī lai notiek Neparasts brīnums kāds. Lai laime atnāk un paliek, Lai vēlīgs likteņa prāts.
Lai jaunā gada plāni štimmē, Un mīlestībā labi iet. Un sirds, lai klapē valša ritmā, Un naudas maks, lai neiet ciet!
Tev šodien laimes vēlēs daudzi! Sirds pilna mīlestības būs! Bet kas tad īsti ir tā laime? Vai viegli sasniegt pilnību?
Reiz dzīvoja divi cilvēki, Kas nezināja, kam patikt. Paldies, ka tu mani satiki Un ļāvi man sevi satikt.
Bez mīlestības nedzīvojiet, Bez mīlestības viss ir mazs! Bez mīlestības dūmo krāsnis Un maizi negriež nazis ass.
…un tad apstājās laiks. Un tā bija mīlestība. Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas. Un sekundes varēja grābt kā smiltis,
Katram cilvēkam ir sava izpratne par vārdu “draugs”. Man draugs ir nevis tas cilvēks, kuru es uzskatu par savu draugu, bet gan tas, kurš sevi
Ja skolas zvans man vēlreiz dūktu, Es atkal solā sēstos sīks, Trīs lietas skolotājiem lūgtu, Jo zinu, kas ir vajadzīgs.
Sieviete — Tu esi trausla puķe, Kuru mīlestības reibonis šūpo, Smaržīgos un siltos tumšos viļņos, Galvā mirdzinājot zelta kroni.
