Mēs varam

Mēs varam celties debesīs un lidot, un varam arī ļoti zemu krist,
tos vārdus pasakot, ko nevar piedot, ar kuriem ļoti sāpīgi var sist.
un brīžam, neko ļaunu nedomājot, mēs spējam otru aizvainot un pelt,
un tad ar lielu pārliecību no darvas mucas gribam medu smelt.
jo tikai savu taisnību mēs redzam, tik savu sāpi, otra sāpi nē.
jo cita grēks ir vienmēr labāk redzams, un akmens, mestais otra dvēselē…
un tā mēs visu dzīvi ejam, pa ceļam draugus pametot, jo cita acī skabardziņu redzot, vara paša acī baļķi nemanīt.
tik vēlāk, tad , kad mūzš jau pāri pusei, mēs sāpīgi jau apjaušam,
ka vietā tur, kur mīlestība plauka, mēs redzam suņuburkšķi noziedam.

Mīlestība eksistēs tik ilgi, kamēr viens to mīlu sargā - otrs var staigāt apkārt, būt
Augstu šūpoties, zemu krist. Tikai olas nesasist!! No olas šķiļas cālītis, No mīlestības - pārītis:)!
Pasaulē par visu dārgākā Ir divu cilvēku mīlestība. Šo mīlestību jāsargā, jāglabā. Jātur dvēseles ietvarā.
Puksti, puksti mana sirsņ, vēlu pukstēt gana daudz; mīlestības spēkā dzīvot, Dvēselītē mieru gūt!
Ar Tevi šai naktī lai notiek Neparasts brīnums kāds. Lai laime atnāk un paliek, Lai