Mēs varam
Mēs varam celties debesīs un lidot, un varam arī ļoti zemu krist, tos vārdus pasakot, ko nevar piedot, ar kuriem ļoti sāpīgi var sist. un
Mēs varam celties debesīs un lidot, un varam arī ļoti zemu krist, tos vārdus pasakot, ko nevar piedot, ar kuriem ļoti sāpīgi var sist. un
Mēs jau neiesim vienmēr roku rokā, bet…mēs iesim tā, lai vienmēr un visur mēs būtu tuvumā.
Labrīt, tev ziņojums no Marsa. Kā tev klājas, kā tev iet? Vai uz zemes vēl ir mīlestība skaista, gaiša, vai mēs varam satikties?
Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs. Viss zūd un padebess mūk. Tikai Tu un es, tikai abi mēs… Sargā mani, mīli mani, neatdod nevienam mani…
Vispirms mēs esam jaunas, tad jaunas un skaistas, pēc tam tikai skaistas!
Deviņus mēnešus mēs cenšamies tikt ārā un pēc tam visu dzīvi atkaļ, atpakaļ iekšā…
Mēs esam sanākuši, lai paceltu glāzes un iedzertu. Pacelsim glāzes par to, ka esam šeit sanākuši!
Ne jau skaistums nosaka, ko mēs mīlam, Mīlestība ir tā, kas nosaka, ko mēs uzskatām par skaistu…
Mēs nevaram izzīlēt, Kas ar mums notiks nākotnē, Varam tikai izdzīvot to! Ja baidīsimies – zaudēsim iespēju saprast,
Ēzelītis bada nāvē nomiris guļ pie upes un siena kaudzes. Viņš nomira, jo nevarēja izvēlēties ko vispirms – padzerties vai paēst. Tad nu iedzersim par
Un tagad atvadamies – skaidrā mēs viens otru šodien vairs neredzēsim!
