Un tā bija mīlestība

…un tad apstājās laiks.
Un tā bija mīlestība.
Jo tikai mīlestības priekšā tas apstājas.
Un sekundes varēja grābt kā smiltis,

Un sviest uz vienu vai otru pusi.
Tam nebija nozīmes.
Un nobira ziedlapiņas,
Un ierūsēja dzelzs,
Un mēs vairs nemācējām skaitīt,
Un tas ir pats skaistākais,
Ka mīlestība neprot skaitīt…

Es gribu, lai mana mūža sekundes tava sirds skaita krūtīs, Lai manām drūzmainām domām Par
Augstu šūpoties, zemu krist. Tikai olas nesasist!! No olas šķiļas cālītis, No mīlestības - pārītis:)!
Pasaulē par visu dārgākā Ir divu cilvēku mīlestība. Šo mīlestību jāsargā, jāglabā. Jātur dvēseles ietvarā.
Puksti, puksti mana sirsņ, vēlu pukstēt gana daudz; mīlestības spēkā dzīvot, Dvēselītē mieru gūt!
Ar Tevi šai naktī lai notiek Neparasts brīnums kāds. Lai laime atnāk un paliek, Lai