Kājas mazgā septembris
Kaut kur tālumā uz lauka dzestrs rīts tiek miglā tīts. Kaut kur pļavā, rīta rasā kājas mazgā septembris.
Kaut kur tālumā uz lauka dzestrs rīts tiek miglā tīts. Kaut kur pļavā, rīta rasā kājas mazgā septembris.
Uz skolu eju es, Un somu nesu es, Un solā apsēžos, Un sabiedrībā jūtos!
Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi, Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi, Kam pāri gadskārtas ar sauli,
Skolā iet mums ļoti patīk, Katru rītu draugus satikt. Patīk mums kā zvaniņš dzied, Aicinot mūs klasē iet.
Šurp, grāmatas, uz skolu, Es būšu teicamnieks! Tad māmiņai un tētiņam Un Dzimtenei būs prieks!
Es dodos pa saulainu ceļu Līdz rudens vēlajām salnām, Līdz pirmajam septembrim skolā, Līdz pirmajai dienai klasē.
Skola skaista, skola liela Tur kur zināšana liela Tur mums daudz ir prieka Un skola mums ir tikai viena
Pirmā skolas diena klāt Skolā iet ir jāatsāk – Bērni priecīgi nu skraida Skolotājiem skūpstus svaida.
Skolas sirdspuksti ir skolēni, Bet skolas stiprums – skolotāja. Ja skola ir lukturis,kas dāvā gaismu, Tad skolotāja ir šī luktura liesmiņa.
Mācies, kamēr gudra(is) tiec, Visu labi vērā liec. Dzīve gudra, viltīga – Gudrība tur derīga!
Draugs, paies skolas gadi Un tāles aizsauks mūs, Bet senie skolas zvani Vēl atmiņās mums būs.
Šodien pirmā skolas diena! Es uz skolu eju viena. Tomēr tas ir tīrais nieks Zinu skolā valdīs prieks!
Matos sudrabs, sirdīs zelts jums krājies, Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk. Es arvien – ar jums kad parunājies, Projām eju, kļuvis bagātāks.
Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi – Drīz spēsi burtus kopā vīt, Bet pašu pirmo lapaspusi Vēl bieži nāksies pārlasīt.
Tā aizies gadi, aizies dienas, Tā aizies viss, kas kādreiz bijis skaits, Bet pāri paliks atmiņas tik vienas – Visskaistākais ir tomēr skolas laiks!
Dar man, tēvijs, pastaliņas, Pērc man staltu cepurīt, Šuj man svārkus, māmuliņa, Skolā iet(i) man gribas!
