Tu klases durvis vaļā vērsi

Kad pirmo reizi Tu klases durvis vērsi,
Tad bērnu pulks Tev pretim pavērsies
Kā tīrums jauns, kur pirmos graudus bērsi,
Kam pāri gadskārtas ar sauli, sniegiem ies.
*
Tad zini – liela liela Tava atbildība,
Kā lauku kopt šo dzīvo pienāktos,
Tur palīgs īsts būs darba mīlestība,
Un Dzimtene Tev allaž spēku dos.
*
Kā deva to, kad pats vēl skolā gāji,-
Ko guvi, ieguvi – bez mitas tālāk dod
Kā gaismas ieroci, ko spožu asināji,
Jo dodot cilvēks aug un tā tik laimi rod.
*
Tu pirmo reizi klases durvis vērsi
Kā gaismas vēstnesis, kas tikko gaitas sāks,
Ja bieži bērnu acīs prieku saredzēsi,
Tad pašam blakus gaišas stundas nāks.
*
Tad strādā tā ar rītdienīgu mēru,
Lai vari teikt kopš dienas pirmās tās:
– Kā brīnums dzīvs, kad klases durvis vēru,
Jau pati nākotne man pretī piecēlās!

Ņem spēku pati no sevis, Ko dvēsele sevī slēpj- Tas paliks ar Tevi tik ilgi,
Būt vienmēr veselai un jaunai, Un just, ka spēks pār malām iet, Aiz spēka pārpilnības
Puksti, puksti mana sirsņ, vēlu pukstēt gana daudz; mīlestības spēkā dzīvot, Dvēselītē mieru gūt!
Jālūdz atvasarai, lai tā spēku aizdod, Jālūdz puteņiem, lai gadiem pēdas jauc. Jālūdz paša sirdij
Lai Jaunais gads iemet sirdī baltu zvaigžņu klēpi, kas sniedz brīnumainu spēku, izturību darbā, siltumu