Burtus kopā vīt Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi – Drīz spēsi burtus kopā vīt, Bet pašu pirmo lapaspusi Vēl bieži nāksies pārlasīt. burti, mirklis Brīnumi pasaulē neesot Brīnumu pasaulē neesot... Bet kā gan citādi nosaukt Tevi? Brīnums uz mūžu man rokā dots - Mirklis, kas pelēkos rudeņos lasīt tālāk Ietin dzīves kamolā Katru mirkli - lielu, mazu- Ietin dzīves kamolā. Tie, kad savu ceļu iesi, Vērsies skaistā paklājā. Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru, Iesākas vakars un zālē cikādes dzied, Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu, lasīt tālāk Mūžam mūs saista Kas par mīlu teic - mūžīga, skaista, Tas par viņu vēl nezin neko. Tā ir mirklis. Bet mūžam mūs saista lasīt tālāk ← Skolas laiks Atmiņa bez vārda →