burti

Burtus kopā vīt

Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi –
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.

Katru mirkli - lielu, mazu- Ietin dzīves kamolā. Tie, kad savu ceļu iesi, Vērsies skaistā
Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru, Iesākas vakars un zālē cikādes dzied, Es vēl
Kas par mīlu teic - mūžīga, skaista, Tas par viņu vēl nezin neko. Tā ir
Grūti apjaust to mirkli, kad cilvēkbērns pirmo reizi izrunā vārdu - draugs. Bet tam nevajadzētu
Ir labi tad, ja nav ko nožēlot, Ja mirkļus godam aizvadījis esi, Jo katrs gads