Ar tulpītēm pie Tevis
Ar tulpītēm pie Tevis teku, Lai neliec galdā vecu beku. Labāk glāzēs vīnu liesim, Ļoti vēlu gulēt iesim!
Ar tulpītēm pie Tevis teku, Lai neliec galdā vecu beku. Labāk glāzēs vīnu liesim, Ļoti vēlu gulēt iesim!
Tu esi sieviete un ziedus pelnījusi esi, Tā vienkārši bez iemesla, tāpat.. Par to, ka vienkārši Tu esi, Kādam, vien tepat..
Lai mērķus tādus sev spraužam, Ko sasniegt bez mūžības spējam. Lai dzīvojot rozes tik laužam, Ko palīdz, kad asaras sējam?
8. marts ir diena, Kad sieviete ik viena Ir pelnījusi ziedus, Un mīļus apskāvienus!
Trīs sievietes mūžsenās izpausmēs – Kā mīļā, Kā sieva, Kā māte –
Tādēļ saku Jums, sievietes, smaidiet – smaidiet vienmēr, lai sirdīs plūst siltums. Dzeltenā tulpe, lai uzsmaida siltajā plaukstā. Uz vaiga skūpsts šorīt, lai nenožūst.
Tu uzsmaidīji man uz ielas Kur dienu sīkās gaitās skrej, Un acis tev bij tumši lielas Kā austrumzemju princesei.
Sieviete, smaids Tavs tik mīksts, es teiktu, pat pūkains kā salnas rītā izšķīlies bezbēdīgs pūpols. Smaids atmaidzē sirdi kā saulīte izkausē ledu.
Šis burvīgais rīts,lai ir piestarots smaidiem kā saulītēm,siltām un mīļām,kā purenes zieds. Sievietes smaids – tas kā dievietes pieskāriens, kā vīraks, kā vīns, kā ieejas
Jums, sievietēm dots milzīgs spēks, Ko būtu neizmantot grēks, Tas jūsu augums, mūsu smaids, Tik jāzin visam īstais laiks.
Ja tev dzīvē slikti klājas, Sirsniņa uz bēdām stājas, Atceries uz brīdi mani, Pasmaidi un viss būs labi.
Esi vienmēr kustīga, šiverīga, lustīga, Bēdas lai Tev nestāv priekšā, Laime lien pa logu iekšā.
Sievietēm mātēm, sievietēm – sievām, meitenēm seksīgām, pusaudzēm tievām,
Lai zem Tava loga, Vienmēr roza rozes zied, Un zem Tavām roza rozēm zalja varde dzied!
Lai mākoņi izklīst, saule laistās, Lai cerību koki debesis skar, Lai visu labo, cēlo un skaisto Dzīvē vēl izbaudīt var.
Kad es tevi ieraudzīju, Tavu maigo seju noglāstīju, Tad tu jauki pasmaidīji, Un uz lūpām noskūpstīji.
Kā rožu krūmi, sievietes mēs esam, ko līdz pat salnām ziedu košums sedz,
Sieviete — Tu esi trausla puķe, Kuru mīlestības reibonis šūpo, Smaržīgos un siltos tumšos viļņos, Galvā mirdzinājot zelta kroni.
