Tu uzsmaidīji man

Tu uzsmaidīji man uz ielas
Kur dienu sīkās gaitās skrej,
Un acis tev bij tumši lielas
Kā austrumzemju princesei.

No tevis savāds tuvums dvesa
Un pusnakts dārzu aroms svaigs,
Un tas vēl ilgi mani nesa
Caur pilsētu kā vilnis maigs.

/J.Ziemeļnieks/

Mīļš kā negaidīts stāsts, Maigs kā pirmais ziediņa glāsts Klusi kā negaidīts lietutiņš Tev no
Es paņemšu pusi no sāpēm, kas tavā sirsniņā griež Vēl es paņemšu rūpju nastu kas
Kad es tevi ieraudzīju, Tavu maigo seju noglāstīju, Tad tu jauki pasmaidīji, Un uz lūpām
Kad es Tevi ieraudzīju, Tavu maigo seju noglāstīju, Tad Tu jauki pasmaidīji, Un uz lūpām
Kā ziema pret vasaru, Kā skarbā pret maigo, Kā gudrā pret naivo, Kā ļaunā pret