Tu uzsmaidīji man
Tu uzsmaidīji man uz ielas Kur dienu sīkās gaitās skrej, Un acis tev bij tumši lielas Kā austrumzemju princesei.
Tu uzsmaidīji man uz ielas Kur dienu sīkās gaitās skrej, Un acis tev bij tumši lielas Kā austrumzemju princesei.
Mīļš kā negaidīts stāsts, Maigs kā pirmais ziediņa glāsts Klusi kā negaidīts lietutiņš Tev no manis mīļš sveicieniņš!!!
Es paņemšu pusi no sāpēm, kas tavā sirsniņā griež Vēl es paņemšu rūpju nastu kas tavus plecus spiež Vēl es smaidīšu katru rītu, kad acis
Kad es tevi ieraudzīju, Tavu maigo seju noglāstīju, Tad tu jauki pasmaidīji, Un uz lūpām noskūpstīji.
Kad es Tevi ieraudzīju, Tavu maigo seju noglāstīju, Tad Tu jauki pasmaidīji, Un uz lūpām noskūpstīji.
Kā ziema pret vasaru, Kā skarbā pret maigo, Kā gudrā pret naivo, Kā ļaunā pret labo!
Mīlu tevi stipri, stipri Gribu tevi kvēli karsti Gribu lai tu skūpsti mani Lai tu satver mani maigi
Maigs siltums no Tavām rokām kā konjaks manas asinis dzen, šalc deniņos. Acīs nodevīgs spīdums no rokām, kas maigu siltumu nes.
Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs. Viss zūd un padebess mūk. Tikai Tu un es, tikai abi mēs… Sargā mani, mīli mani, neatdod nevienam mani…
Kā gribētos Tev blakus būt, Un vienu Tavu skūpstu gūt! Apskaut Tevi rokām maigām, Un redzēt Tevi mīļi smaidām!
Klusums skaists, lūpu pieskāriens maigs… Tikai tu un es, tikai 2 mēs… Tikai neatstāj mani,
Tu biji mans mīļuma rīts, tu biji mans maiguma vakars Un nesaki, ka tas bijis un kāds tev ar to vairs sakars. Ir gājuši mēneši,
Dodu Tev erotisku, asins stindzinošu, lūpas dedzinošu, jaukāku kā paradīzi,
Klusums skaists… Lūpu pieskāriens maigs… Viss zūd un padebešos mūk… Tikai tu un es…
