Brīnumu pasaulē neesot…
Bet kā gan citādi nosaukt Tevi?
Brīnums uz mūžu man rokā dots –
Mirklis, kas pelēkos rudeņos nevīst…
Ietin dzīves kamolā
Katru mirkli – lielu, mazu-
Ietin dzīves kamolā.
Tie, kad savu ceļu iesi,
Vērsies skaistā paklājā.
Burtus kopā vīt
Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi –
Drīz spēsi burtus kopā vīt,
Bet pašu pirmo lapaspusi
Vēl bieži nāksies pārlasīt.
Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru
Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru,
Iesākas vakars un zālē cikādes dzied,
Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu,
Es tai neļauju savā pagātnē iet. Lasīt tālāk
Mūžam mūs saista
Kas par mīlu teic – mūžīga, skaista,
Tas par viņu vēl nezin neko.
Tā ir mirklis. Bet mūžam mūs saista
Tikai ilgas un sapņi par to.
Pirmo reizi izrunā vārdu
Grūti apjaust to mirkli,
kad cilvēkbērns pirmo reizi izrunā vārdu – draugs.
Bet tam nevajadzētu būt lielam mirklim.
Šo mirkli vajadzētu svinēt katru gadu kā dzimšanas dienu un Lasīt tālāk
Nav ko nožēlot
Ir labi tad, ja nav ko nožēlot,
Ja mirkļus godam aizvadījis esi,
Jo katrs gads tik reizi mūžā dots,-
To otro reizi dzīvot nevarēsi.
Ilgāk par mirkli
Ilgāk par mirkli – nekas nespēj būt,
Un vairāk par mirkli – mums neiegūt.
/I.Ziedonis/