Pirmo reizi izrunā vārdu

Grūti apjaust to mirkli,
kad cilvēkbērns pirmo reizi izrunā vārdu – draugs.
Bet tam nevajadzētu būt lielam mirklim.
Šo mirkli vajadzētu svinēt katru gadu kā dzimšanas dienu un

atcerēties līdz mūža beigām.
Un mirstot kā pēdējo vārdu izrunā “Draugs”.
Tad mūžs būs skaists…

Brīnumu pasaulē neesot... Bet kā gan citādi nosaukt Tevi? Brīnums uz mūžu man rokā dots
Katru mirkli - lielu, mazu- Ietin dzīves kamolā. Tie, kad savu ceļu iesi, Vērsies skaistā
Pēc mirkļa mirklis aizšalks klusi - Drīz spēsi burtus kopā vīt, Bet pašu pirmo lapaspusi
Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru, Iesākas vakars un zālē cikādes dzied, Es vēl
Kas par mīlu teic - mūžīga, skaista, Tas par viņu vēl nezin neko. Tā ir