Vismaz viens cilvēks
Vienmēr būs vismaz viens cilvēks, kuram bez tevis būs auksti. Būs kādas acis, kas ilgosies pēc tava smaida, un kāda sirds, kas tevi arvien vēl
Vienmēr būs vismaz viens cilvēks, kuram bez tevis būs auksti. Būs kādas acis, kas ilgosies pēc tava smaida, un kāda sirds, kas tevi arvien vēl
Kas skaistāks- ceriņi vai rozes? To allaž grūti pasacīt, Bet cilvēks skaistāks vēl par ziediem, Jo viņā zieda gaisma mīt
Jaunais gads mums atkal dos dienas – Diena pēc dienas ar darbu lai pildās, Kā ar medu piepildās šūnas. Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Ieklausies klusumā – Klusums korāļus dzied. Tikai klusuma skaņas skārta, Dvēsele uzplaukst un zied.
Ne jau vieta dara cilvēku lielu, Bet cilvēks dzīvodams vietu pasaulē ceļ, Un nav jau svarīgi, kuru tu pārej ielu, Ir svarīgi tas, UZ KURIENI,
Daudz vairāk par mantu un zeltu Spēj dāvāt cilvēka sirds, Lūk, tāpēc šīs rindas Tev veltu, Par to šis paldies Tev mirdz!
Tev šodien laimes vēlēs daudzi! Sirds pilna mīlestības būs! Bet kas tad īsti ir tā laime? Vai viegli sasniegt pilnību?
Grūti apjaust to mirkli, kad cilvēkbērns pirmo reizi izrunā vārdu – draugs. Bet tam nevajadzētu būt lielam mirklim. Šo mirkli vajadzētu svinēt katru gadu kā
Katram cilvēkam ir sava izpratne par vārdu “draugs”. Man draugs ir nevis tas cilvēks, kuru es uzskatu par savu draugu, bet gan tas, kurš sevi
Daudz cilvēku iziet caur tavu dzīvi, Bet tikai patiesi draugi atstāj pēdas tavā sirdī!
Izvēlējos tieši šo. Gadījums, protams. Bet vai tikai un vienīgi gadījums ir to cilvēku satikšanās, ar kuriem kopā pavadām gadus, mūžu? Zinu, bet nepieņemu, ka
Es vīna glāzi pilnu pieleju, Jo šodien mūža gadi mijas man- Ceļš negāja pa rāmu ieleju, Es dzirdēju, kā vētrā jūra skan.
Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums un skaudība. Īstenot savu Likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam.
Nekas šājā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem. Īpaši tiem, kuri mums ir blakus, kuri ir mūsu domās un sirdīs.
Gadu skaitlim šai brīdī nav nozīmes, Visa pamatā cilvēka sirds. Viss tas maigums, ko mīlot Tu sniedzi mums, Tavu tuvāko acīs mirdz.
Jaunais gads mums atkal dos dienas- Diena pēc dienas ar darbu lai pildās. Kā ar medu piepildās šūnas. Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Ziemas saulgriežu kalnā saule un cilvēks kāpj,- pārlūkot darbus, kas veikti, sagaidīt jaunos, kas nāks.
