Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru,
Iesākas vakars un zālē cikādes dzied,
Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu,
Es tai neļauju savā pagātnē iet.

*
Nolaižas krēsla un iedegas pirmā zvaigzne,
Bet man gribas ilgi pie jūras vēl būt,
Laiks manus soļus nežēlīgs mūžībā aiznes
Un man zem kājām lēni krasts ūdenī brūk.
*
Un tikai mirklis, ko šovakar plaukstā es turu,
Šobrīd ir mans, bet rīt jau aizmirsies būs,
Bet man piederēs miers, ko šai vakarā guvu,
Un šī mirkļa burvības saldenais gūsts?