Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru,
Iesākas vakars un zālē cikādes dzied,
Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu,
Es tai neļauju savā pagātnē iet.
*
Nolaižas krēsla un iedegas pirmā zvaigzne,
Bet man gribas ilgi pie jūras vēl būt,
Laiks manus soļus nežēlīgs mūžībā aiznes
Un man zem kājām lēni krasts ūdenī brūk.
*
Un tikai mirklis, ko šovakar plaukstā es turu,
Šobrīd ir mans, bet rīt jau aizmirsies būs,
Bet man piederēs miers, ko šai vakarā guvu,
Un šī mirkļa burvības saldenais gūsts?
Es vēlos
es vēlos apskaut, es vēlos pieglausties es vēlos padoties un nepakrist... es vēlos dot es vēlos teikt es vēlos piederēt lasīt tālāk
Vakarā bučiņa
Klusā, rāmā vakarā bučiņa iet pastaigā. Klusi zogas klāt pie Tevis! Un vai zini? Tā no manis.
Cik daudz vēl
Cik daudz vēl mīļu vārdu zvaigznēs man Tev ierakstīt! Cik daudz vēl mīļu glāstu un kvēlu skūpstu man Tev aizsūtīt! lasīt tālāk
Man nevajag daudz…
Man nevajag daudz... Tikai rokas, kas maigi spēj glāstīt Dvēseli pilnu ar Sauli, Un vēl lūpas, kas maigi spēj skūpstīt!