Es skatos Tavās acīs, un redzu maigumu. Es klausos Tavos vārdos, un jūtu siltumu Es
Pacel, dzīve, vēl uz spārniem, Ne jau lidot,- vēju just, Vēju vien, kas dzīves burās
Novelu Tev baltas kupenas, dzirkstosu sniegu, Sniegoti kalni lai aizrauj Tev elpu... Lai Tev piepildas
Sajust vēlreiz tavu elpu, tavos glāstos vēlreiz slīkt. Aizpildīt šo tukšo telpu, kura manā sirdī
Tavos glāstos reiz es slīkšu, tavu elpu sajutīšu. Tavā varā būšu es, prom no visas