Kā silta elpa
Kā skaņa ieskanēšu ausī tavā, kā silta elpa matos ievīšos, un vairs nekad no lūpām savām, tu manu garšu nedabūsi nost.
Kā skaņa ieskanēšu ausī tavā, kā silta elpa matos ievīšos, un vairs nekad no lūpām savām, tu manu garšu nedabūsi nost.
Es skatos Tavās acīs, un redzu maigumu. Es klausos Tavos vārdos, un jūtu siltumu
Pacel, dzīve, vēl uz spārniem, Ne jau lidot,- vēju just, Vēju vien, kas dzīves burās Vēl aiz burātāja turas.
Novelu Tev baltas kupenas, dzirkstosu sniegu, Sniegoti kalni lai aizrauj Tev elpu… Lai Tev piepildas visas klusakas velesanas Jaunaja gada!
Sajust vēlreiz tavu elpu, tavos glāstos vēlreiz slīkt. Aizpildīt šo tukšo telpu, kura manā sirdī mīt!
Tavos glāstos reiz es slīkšu, tavu elpu sajutīšu. Tavā varā būšu es, prom no visas pasaules.
Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda, Telpu pēc telpas pilda un ārda. Viss ir tik pilns, ka nav vairs kur dēties. Varbūt mums ņemt
Tā elpa pēc elpas, vārds pēc vārda, Telpa pēc telpas, pilda un ārda… Viss ir tik pilns un nav vairs kur dēties… Varbūt mums ņemt
