Klausos Tavos vārdos

Es skatos Tavās acīs,
un redzu maigumu.
Es klausos Tavos vārdos,
un jūtu siltumu

Es jūtu Tavu tuvumu,
un maigi silto elpu.
Es jūtu Tavu miesu,
kas maigi pieskārusies man
Kad Tevis nav man blakus,
es dzīvot nespēju.
Ik, katru mīļu brīdi,
par Tevi domāju.
Es gribu sajust Tavas lūpas,
kas maigi skūpstīt māk.
Sev tuvumā ik brīdi,
kad sirdī tukšums nāk.
Cik loti Tu man patīc,
nav vārdiem izsakāms,
to tiešām var tik sajust,
ja sirdī ieskatās.
Ja vien es spētu…
Ja vien es spētu pārvarēt šīs bailes,
Vai tiešam arī turpmāk,
Viss varēs būt tik skaisti.
Vai tiešam ari turpmāk,
Mēs spēsim radīt kaisli?
Es ceru…
Es ceru un mīlu šo cerību…
Tavus skūpstus maigos,
Un apskāvienus jaukos.
To saku es
No sirds, kas ir tik šķīsta
Kā mazulīša asaras!
Uz atvadām, Tev sveiciens maigs,
Kas, nāk no manas sirds kā tvaiks.
Uz drīzu tikšanos viņš teic,
Un jauku skūpstu iedot steidz!

Dzimšanas dienā lai maigums Iesūcas katrā šūnā. Paceļ Tevi tik augstu, Cik vari izturēt.
Ņem tasīti saules gaismas Un pievieno to smaidam. Tad pārkaisi ar laimi Un, nepārtraukti maisot,
Novelu Tev baltas kupenas, dzirkstosu sniegu, Sniegoti kalni lai aizrauj Tev elpu... Lai Tev piepildas
Sajust vēlreiz tavu elpu, tavos glāstos vēlreiz slīkt. Aizpildīt šo tukšo telpu, kura manā sirdī
Tavos glāstos reiz es slīkšu, tavu elpu sajutīšu. Tavā varā būšu es, prom no visas