Lellīti atstāja baznīcā
Lellīti aiznesa, “vārds” pārnesa; Lellīti atstāja baznīcā, “vārds” pārnesa sētiņā.
Lellīti aiznesa, “vārds” pārnesa; Lellīti atstāja baznīcā, “vārds” pārnesa sētiņā.
Ar tavu vārdu ievu ziedi Ar ķiršiem kopā dārzos ziedēt sāk To rotā tulpju līksmie stari Ar tūkstoš ziediem pavasaris !!!!
Vārda svētki – kāda skaista diena, Allaž visiem sauli atnest spēj. Uzziedējis saltu vēju vidū, Vasaru tavs vārds mums sirdī sēj.
Tavs vārds ir smuks, Tavs vārds ir jauks, Man prieks par to, Ka tevi (vārds) sauc!
Vārda dienu svinēt prieks, Ja ir galdā trīsgraudnieks! Rosolus un raušus nost, Vajag tikai kost un kost!!!!
Noplēšamā kalendāra 124. lapiņā ir rakstīts kāds vārds. To atļauts nosaukt visiem, bet nēsāt drīkst tikai īpaši izvēlētie…
Kaut kur tālumā tramvaji dūc, rīb tilti un vilcieni joņojot dārd… Es paceļu mirdzošās lapas –
Tu esi panācis to bez pieskaršanās, Bez viena vārda, bez kādas zīmes Tu panāci to, būdams tu pats, Varbūt tas arī nozīmē – būt draugam?
Vārda dienā sirsnīgs sveiciens Un tam līdzi vecais teiciens: “Vieglu tavu dzīves gaitu, Prieka dienām nejust skaitu!”
Vārds tiek dots, Kad dzīvi sākam. Katru dienu daudzināts, Bet ik gadu vienu dienu
Vārds katram savs mums ir, Ko māte, tēvs ir licis. Vai pašiem patīk tas, Vai tikai neapnicis.
Tavs vārds ir tikai ziedlapiņa Pie lielā vārdu koka, Pēc savas gribas liktenis Ko purina un loka.
Sakarā ar Vārda Dienu, Katram jādzer glāzi vienu, Bet, ja tostu pateikt prot, Darbību drīkst atkārtot!
Savs vārds ir skaisti jānes, Tu skaisti viņu nes! Kā trauku pilnu gaismas un pilnu pasaules.
Tavs vārds ar pirmās dziesmas žūžu No bernības ir ceļam līdzi dots, No laiku laikiem un uz visu mūžu, Tas būs tavs lepnums,
Vārda diena laba lieta, vajadzīga tikai vieta – Tur, kur draugiem pulcēties, gardā kūkā iekosties. Varbūt šampanieti dos, ar ko
Ja vārda dieniņas nebūtu Tev, Tad kā gan Tu vārdiņu zinātu sev? Bet tā kā tas ir un laimi tev nes, Daudz prieka un saules
