No bērzu pumpuriem
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm, No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs, Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās, Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm, No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs, Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās, Mūs aicinot gan priecāties, gan mīlēt,
Mīlestība eksistēs tik ilgi, kamēr viens to mīlu sargā – otrs var staigāt apkārt, būt nodevīgs, aiziet pavisam, bet ja tu glabā sevī JŪSU MĪLESTĪBU,
No vizbulītēm, pūpoliem un zālēm, No bērzu pumpuriem šis laiks ir austs, Ko Lieldienas ir atnesušas plaukstās, Mūs aicinot gan priecēties, gan mīlēt,
Katra diena ir diena, lai atpūstos un sapņotu, lai smietos un brīnītos, lai mīlētu un baudītu mīlu,
Aizmirst var, ko rakstīji, Aizmirst var, ko runāji, Aizmirst var, ko sapņoji, Bet nekad, ko mīlēji.
Es redzu tevi visur, Sapnī, blakus, tālumā.. Gribas tev pieglausties, Tev cieši klāt…
Ir jauki sapņiem sevi ziedot Un skaistas atmiņas sev gūt. Vēl skaistāk? Mīlēt, ciest un piedot. Par labu draugu draugiem būt.
Vēlu Tev mīlēt to,ko ir vērts mīlēt, Aizmirst to, ko nav vērts atcerēties. Gūt atelpu steigas brīdī, Uzcelt sētu starp sevi un raizēm!
Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam No Taviem dārziem pusnakts klajumos. Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.
Tā puķe uzzied, ko tu paņem rokā, Tā sirds sāk mīlēt, ko tu uzlūko. Tev ir jau viss, tu staigā zvaigžņu lokā ? Es tev
Visi mazi kukainīši Tevim laimes vēlē, Visi ciema meitenīši Tevi dikti mīlē!
Kad eglē svecīšu liesmiņas zib, Lai sirds visu iegūst, ko mīlē un grib!
Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl, lai ir ko darīt un ir kas novērtē! Lai Tevi sargā no debesīm un saprot uz zemes!
Būt mīlētam nozīmē vairāk kā būt bagātam Jo mīlētam nozīmē būt laimīgam. Ir tikai vēlēšanās… Redzēt, ko tu domā
Mīlēt, mīlēt, mīlēties, tur jau nav ko brīnīties. Klēpī sēdēt bučoties, tur jau nav ko kaunēties.
Lai mīlētu, nav vajadzīgs daudz.. tikai tava paša sirds, patiess vārds, silts pavasara vējš. Lai saprastu, nav vajadzīgs daudz..
Tu jautāji, par ko gan Tevi mīlēt, Tu taču neesi nedz skaista, nedz ideāla.. Es atbildēju, ka ne jau mīl to, kas ir skaists, bet
Es ticu, ka katram ir ilgas, Tikai pietrūcis tieši tik, Lai justu, Cik mīlēt ir skaisti,