Par spīti ikdienišķībai
Paveikt nepaveicamo, Saglabāt neiespējamo, Par spīti ikdienišķībai Uzplaucēt brīnumu dzīvē,
Paveikt nepaveicamo, Saglabāt neiespējamo, Par spīti ikdienišķībai Uzplaucēt brīnumu dzīvē,
Tā noskaņa ir netverama, Ko decembris mums sirdī auž, Tā plūst no cilvēkiem un namiem, To piesnigušie meži pauž.
Ja brīnumam tic, tas piepildās. Ja brīnumu gaida, tas atnāk. Ja brīnumā dalās, tas sagādā prieku!!!
Brīnumu pasaulē neesot… Bet kā gan citādi nosaukt Tevi? Brīnums uz mūžu man rokā dots – Mirklis, kas pelēkos rudeņos nevīst…
Viens zvaigžņu stars no zvaigžņu spieta Mums katram tieši sirdī krīt, Jo tieši sirdī ir tā vieta, Kur Ziemassvētku brīnums mīt!
Ar Tevi šai naktī lai notiek Neparasts brīnums kāds. Lai laime atnāk un paliek, Lai vēlīgs likteņa prāts.
Es raugos tevī kā brīnumā, Jo tava dvēsele silta un vienkārša zied. Un liekas, ka laiks šajā jaukajā vakarā Cauri vasaras ziedošām pļavām iet.
Ar ticību brīnumam pasaulē raugies, Kaut zini – varbūt vispār tā nav. Bet vai tad brīnums nav pati dzīve un draugi, Kas allaž par Tevi
Es nezinu, kas Tu esi Dieva brīnumu dārzā vai balta mežroze asa vai sirdslauze sārta un vāra.
Kas godīgi pa ceļu ies, Tas mūžam neapmaldīsies. Bet kas gan tādam ziņu dos Par brīnumiem meža biezokņos?
Ar skuju smaržu un brīnuma gaidām Ziemsvētku vakars Jau logā mirdz… Raugoties svecīšu liesmās
Kad no debesīm krīt baltas sniegpārslas novēlu tev atrast brīnumu un kad tas ir noticis meklē saulīti, draugus & prieku
Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’ Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi.. Svētku eglītes liesmiņās vij.
Caur debess gaismas pieskārienu To brīnumu lai atrod gars, No kura ne vien Ziemassvētkiem, Bet gadam dārgakmeņu svars!
Es neticu mūžīgai apsnigšanai, Ticu saulgriežu sniegiem, kas zemi tīru un mirdzošu padarīt nāk, Ticu Ziemsvētku klusajam brīnumam,
Lai Ziemassvētku prieks valda katrā no mums, Lai sirds siltums sasilda ikvienu, ko satiek savā ceļā, Lai acis saskata gaišumu, kas paveras, dāvājot tikai labu,
