Par spīti ikdienišķībai
Paveikt nepaveicamo, Saglabāt neiespējamo, Par spīti ikdienišķībai Uzplaucēt brīnumu dzīvē,
Paveikt nepaveicamo, Saglabāt neiespējamo, Par spīti ikdienišķībai Uzplaucēt brīnumu dzīvē,
Iededz vienu baltu sveci-par mīlestību: par visiem, kas tev mīļi. Un par sevi iededz, lai laime redz ceļu uz mājām.
Nez no kurienes uzradies tas – Klēpī ievēlies kamolīts mazs. Saulē sārti vaidziņi tvīkst, Vai lielāku laimi maz vēlēties drīkst!
Zilus neaizmirstulīšu ziedus Upes viļņos kaisu es, Lai tie vārda dienā Tev Nemirstīgas laimes nes!
Laimi ar kaudzēm, Prieku ar pūriem, nauda lai ienāk No visiem stūriem.
Es zinu nāks diena, kad laime tev savas rokas pretī sniegs, kad tava seja smaidīs, jo tavā sirdī būs mīlestība –
No zelta ābeles-brīnumābeles Sirdī lai kāda sēkliņa krīt, Kā Ziemassvētku vakarā, Tā Jaungada gājumā
Nelaid garām Laimes māti Vecā gada vakarā. Lai dod laimes atslēdziņu, Saujām zeltu, sudrabiņu.
Trīs ziedus es Tev šodien sūtu, jo trijos ziedos izteikts viss, viens – laimei, otrs – mīlai, bet teršais tiekot vāzē likts!
Būt vienmēr veselai un jaunai, Un just, ka spēks pār malām iet, Aiz spēka pārpilnības raudāt, Aiz spēka pārpilnības smiet.
Laime ir sirdi pret sirdi dot, Sev prieku cita priekā iemantot, Sajust, ka pasaulē šajā esi vajadzīgs…
Lai mirdzošs rūķis laimi nes Līdz malām pilnu maisu, Un pazūd visas neveiksmes, Kā putekļi pa gaisu!
Lai Tev laime brauc ar dampi, Veselība pakaļ skrien, Naudas maks lai dabū krampi No tiem spožiem latiņiem.
Nav bijis vēl neviens tāds gads, Kas tikai laimi nestu, no bēdām, rūpēm sargātu Un laimes kalnā vestu. Bet laimīgs tas, kas smaidīt prot,
Ieklausies, kā ziedi zvana, Ieklausies, kā runā sirds, Varbūt kādā mazā ziedā Tava lielā laime mirdz!
Gads aiztek, aizsteigsies vēl simti, Mēs nespējam tiem tālo ceļu liegt. Bet katrs jaunais sveiks mūs silti Ja spēsim paši laimei roku sniegt.
Tev šodien laimes vēlēs daudzi! Sirds pilna mīlestības būs! Bet kas tad īsti ir tā laime? Vai viegli sasniegt pilnību?
Trīs ziedus es tev sūtu, Jo trijos ziedos pateiksts viss! Viens domāts laimei, otrs- mīlai, Bet trešais domāts vāzē likt!
