debesis

Ieklausies vējā

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
mūža garumā sadzirdēt ļauts.

Nē tas nebija lietus

Kad tu piedzimi, lija lietus!
nē tas nebija lietus, tās bija debesis,
kuras raudaja, ka ir zaudejušas eņģeli!

Tas nebija lietus

Kad tu piedzimi – lija,
bet tas nebija lietus.
Tās bija debesis, kas raudāja,
zaudējot savu visskaistāko zvaigzni…

Gadu straumēm vītas aiziet dienas Dzīves jūrā saplūst vienuviet. Lai vēl ilgi mirdz tev ceļa
Tava zvaigzne ir tevī pašā Un nākamības melodija-ziedos. Pacel rokas pretī Mīlestībai , Un tu
Uzrunāt debešos zvaigzni bezgalību minēt paieties pretim vējam ik dienas ikdienu svinēt tad viegli pacelties
Dzīvo tā kā Tava zvaigzne liek, Mīli tā, kā Tavi meži saka Ja Tev drauga
Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod, Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt