Es pazinu to sētiņu
Es pazinu to sētiņu, Līgo, līgo kur gaidīja Jāņa bērnus: Līgo Tā sētiņa izpušķota Līgo, līgo ar zaļiemi ozoliem. Līgo
Es pazinu to sētiņu, Līgo, līgo kur gaidīja Jāņa bērnus: Līgo Tā sētiņa izpušķota Līgo, līgo ar zaļiemi ozoliem. Līgo
Pūt, Jānīti, vaŗa tauri, (līgo! līgo!) Sasauc savus Jāņa bērnus (līgo!): Jāņa bērni izklīduši, Jāņa zāles lasīdami.
Es sasēju Jāņa sieru Deviņiem stūrīšiem, Lai redzēja Jāņa bērni, Jāņa nakti sanākuši.
Jānīts sita vara bungas Vārtu staba galiņā Lai sanāca Jāņa bērni No maliņu maliņām
Ir dzīve tā ka kā katls kūpošs, Kur katrs kumosu sev rod, Tev bērni sagādā gan rūpes, Bet toties stresu noņemt prot!
Vecais zaķis acis bola, Sieva atkal sēž uz olām. Zaķu bērni apkārt lēkā Un aiz priekiem skaļi brēkā.
Pirmā skolas diena klāt Skolā iet ir jāatsāk – Bērni priecīgi nu skraida Skolotājiem skūpstus svaida.
Salatēvs pār laukiem brien Sandeles tam kājās, Skrieniet bērni skatīties Vai tam visi mājās!
Sniga sniegi, putināja Salaveci kutināja Salavecis gānījās Mazi bērni klausījās
Salavecim četri vaigi, divi maigi, divi baigi, maigos vaigus bikses sedz, baigos visi bērni redz!
Pacel acis, kur gaisma mīt Gadsimtu zvaigznājos sārtos, Raugies ar bērna ticību Debess atvērtos vārtos!
Salatēvs pār laukiem brien, Ziemeļbriedis garām skrien, Aiz sētmalēm jau bērni lien Un dāvankuli vaļā sien!
Salavecis iet pa laukiem, Zandalītes kājās. Iesim bērni skatīties, Vai tam visi mājās?!
Mazi bērni pēc cālēniem smaržo, Pēc pieneņu pūkainām galvām. Un tu saproti, citas vairs nebūs- Šī ir vislielākā balva.
Nelīst`, lietus, nelīst`lietus, Šodien lietus nevajaga – Salīs manas Jāņu zāles, Salīs paši Jāņa bērni.
Nelīst`, lietus, nelīst`lietus, Šodien lietus nevajaga – Salīs manas Jāņu zāles, Salīs paši Jāņa bērni.
Par gadskārtu Jānīts nāca Savus bērnus apraudzīt, Vai tie ēda, vai tie dzēra, Vai darbiņu padarīja.
Es jums saku, Jāņa bērni, Metat kokus no celiņa; Jās Dieviņis, brauks Laimīte, kritīs Laimes kumeliņis.
