Noskaņa ir netverama
Tā noskaņa ir netverama, Ko decembris mums sirdī auž, Tā plūst no cilvēkiem un namiem, To piesnigušie meži pauž.
Tā noskaņa ir netverama, Ko decembris mums sirdī auž, Tā plūst no cilvēkiem un namiem, To piesnigušie meži pauž.
No tālām krievu sādžām, Kur valda nīcība un bads, Ir atvilkusies ziema, Tai lidzi Jaunaisgads!
Jaunais gads mums atkal dos dienas – Diena pēc dienas ar darbu lai pildās, Kā ar medu piepildās šūnas. Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Sijā zeltu, tu, saulīte, Ar visiem sietiņiem, Lai priecīgi Ziemassvētki, Lai bagāts Jaunais gads!
Nāk Jaunais gads un jauna diena, Zūd vecais prom kā saulē sniegs. Lai zemes telpā nav neviena, Kas justos pamests aizmirsts, lieks.
Lai meklē jaunus apvāršņus tavs skats, Lai tevī nepieviļas Jaunais gads!
No tāla sala ciema Kur zvana ciekurznis ir atnākusi ziema tai līdzi Jaunais gads.
Gads jau allaž labi sākas, Ja to sagaida kā nākas, Vēlāk vajag jautru omu, Izturību, labu domu.
Jaungada naktī, kad putenis klusē, Zvaigznes kad kā dimanti mirdz, Pāri klajumiem dzimtajā pusē Laimīgu Jaungadu vēlam no sirds!
Un pēc Jaunā gada tosta Šampanieti glāzēs lejiet, Visu gadu jautri smejiet, Un pie radiem ciemos ejiet!
Lai Jaunais gads iemet sirdī baltu zvaigžņu klēpi, kas sniedz brīnumainu spēku, izturību darbā,
Spīdi spoži, mēnestiņ, Vecā gada vakarā. Lai atnāca Jaunais gads Sudrabiņu kaisīdams.
Kad pienāk vakars, apklust vēji kokā, Nāk sētā rūķīši, tie turas roku rokā. Tiem rozā vaigi, nastiņas ir plecā. Viens tērpts ir jaunā, otrs- mētelītī
Lai Jaunā gada gājiens, kas būs sācies, Ir saules pilns un neapmācies!
