No dienas šīs sāk divi bērzi šalkt,
No sulu salduma un plauksmes apreibuši,
Lai nebeidz tie pēc pavasara alkt
Vēl tad, kad birze būs tiem apkārt saaugusi.
Mēs cilvēki to dēvējam
Eņģeļi to sauc par debesu prieku,
Velni – par elles mokām,
Bet mēs cilvēki to dēvējam par mīlestību!!!
Kaut kur …, tevi
Kaut kur vējā, tevi jūtu
Kaut kur gaismā, tevi redzu
Kaut kur putnos, tevi dzirdu
Kaut kur lietū, tevi skūpstu Lasīt tālāk
Enģelis pēc kura es ilgojos
Tu esi viens no eņģeļiem,
kas mīt uz šīs zemes,
bet vienīgais, kurš ir mans enģelis.
Tu esi viens no vismīļākajiem, Lasīt tālāk
Ja nebūtu … , es nezinātu
Ja nebūtu jūras,
es nezinātu, kas ir plašums,
Ja nebūtu debess,
es nezinātu, kas ir zvaigznes, Lasīt tālāk
Esiet laimīgi abi!
Sakļaujas bērzi un vējā šalc
Esiet laimīgi abi!
Ezerā atsaucas vilnis balts
Diviem kopā būs labi.
Tavas lūpas vienmēr
Tavas acis vienmēr
Kārdinās manējās,
Tavas lūpas vienmēr
Uzsmaida manējām, Lasīt tālāk
Glabā manu sirsniņu
Glabā manu sirsniņu
Tā kā baltu tauriņu,
Neļauj viņu samīdīt,
Dzīves dubļos notraipīt.