Jānīts sēd kalniņā

Jānīts sēd kalniņā,
Mētelītis mugurā;
Lasāt, meitas, Jāņu zāli,
Dāviniet Jānītim.

Slēpju nav jo zāle vien

Salatēvs pa laukiem brien,
Slēpju nav jo zāle vien.
Pāri plecam vilku vāle,
Eglīte un jāņu zāle!

Kā kuplie ozoliņi

es uzliku saimniekam
Ozoliņa vainadziņu,
lai tam auga tādi zirgi
Kā kuplie ozoliņi.

Savus bērnus apraudzīt

Par gadskārtu Jānīts nāca
Savus bērnus apraudzīt,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai darbiņu padarīja.

Ne mirkli negulēju

Ai, jauko Jāņu nakti,
It ne mirkli negulēju.-
Gar ausīm odi sīca,
Kas tur velns par gulēšanu.