Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..

Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam
Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’
Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņās vij.
*
Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu – pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!
*
Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo..
Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!
*
Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam..
Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man

Gaišums sasilda tās dienas

Lai Ziemassvētku gaišums sasilda tās dienas, kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks, Un lai no egļu svecītes kaut vienas simts dienu lasīt tālāk

Mēs gaidām mirdzumu

Ziemassvētki ir cilvēku iekšējās gaismas svētki. Mēs gaidām mirdzumu no iekšienes! No sevis. No tā, kas sevī. Mēs to piesaucam, lasīt tālāk

Noskaņa ir netverama

Tā noskaņa ir netverama, Ko decembris mums sirdī auž, Tā plūst no cilvēkiem un namiem, To piesnigušie meži pauž. Tā lasīt tālāk

Ziemassvētku laiks…

Ziemassvētku laiks... kad vārdi, ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī, kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma garša, kad atceramies būtisko... Tas lasīt tālāk