Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā pirmo svecīti aizdedzot.
Latvijā tumšāko laiku Gaismā iesvētām-
Sirds visu sajūt un redz maigu un drošu.
Tā saredz kā prieku tai nest,zeltainā mirdzumā-
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt!
Lai mēs esam tik bagāti,
ka savā nabadzībā spējam vēl dot viens otram!
Lai mēs esam tik stipri,
ka savā vājumā varam uzvarēt paši sevi!
Lai mēs esam tik gaiši,
ka šajā tumšajā laikā gaismā starot varam
Ir atkal laiks,
kad sveces ienāk mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks,
kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā
tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks,
kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu,
ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks,
kad līdz ar sveču ziediem
plaukst mūsu dvēselēs
gaišs svētlaimības prieks…..
*
Gaišu, siltu pirmo adventi..