bērnība

Ābele uzziedēt spēs!

Kūst svecīšu gaismā Ziemassvētku vakars,
Un tā kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, kas rodas sirdī,
Kā zelta ābele uzziedēt spēs!!!

Gluži kā bērnībā

Zied svecīšu lāstekās Ziemsvētku vakars
Un gluži kā bērnībā noticam mēs,
Ka cerības visas, ko sējis tas sirdī
Kā teiksmu ābele uzziedēt spēs.

Caur dārziem ilgi iets

No bērnības līdz šai dienai,
caur dārziem ilgi iets –
no ziedošas ābeles vienas,
pie deniņiem pieglaudies zieds….

Nāci manā zvaigžņu gultā, Nāci manā sapņu jūrā, Skūpstus kā pērles tevim bēršu, Siltu gaismu
Atskaties,- Noietos Visus sāc svērt, Gadu pie gada Kā pērles vērt. Un brīnies: Cik virtene
Dimantus un dārgas pērles Vari ceļa dubļos sēt, Bet, ja zaudē drauga sirdi, Tad vairs
Ir Tavam mūža lokam atkal viens zelta dzīpariņš nu klāt, ar Ziemassvētku gaismu baltu, ar
Tev gadu mija? Ko lai vēl? Tik daudz vēl skaista notiks, Bet lai nekad nav