Ar vārdu šūpulī, kas likts, Mums lemts ir mūžu nostaigāt. Par viņu nebūs jadzird slikts,
Ar vārdu šūpulī, kas likts, Mums lemts ir mūžu nostaigāt. Par viņu nebūs jadzird slikts,
Tā sacīja meža māte, Pa siliņu tecēdama: Pūt, vējiņ, nelauz koku, Mans bērniņš šūpulī.
Nez no kurienes uzradies tas - Klēpī ievēlies kamolīts mazs. Saulē sārti vaidziņi tvīkst, Vai
Dziedi māmiņa "Aijā žūžu", Visu mūžu Tavs es būšu! Lāča bērns, kam ogas lasīs, Lāča