Mēs satikāmies klusos upes krastos

Ai, cerība, tu man tik neparastā,
Kam mani atkal savos spārnos cel?
Mēs satikāmies klusos upes krastos
Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Es visu atdotu, lai tavus matus
Man būtu ļauts kaut reizi noglāstīt,
Un sprogu to, kas tev uz pieres atdus
Ap savu mazo pirkstu viegli tīt.
Es visu atdotu, lai tavas lūpas
Kaut vienu reizi pasmaidītu man,
Kad acis pļavas miglu skata kūpam
Un tālē nodžinkst elektriskais gans.
Es visu atdotu, lai tavas krūtis
Caur drānām mirkli manām pieskartos,
Vai tiešām tu pat tagad nesajūti,
Ka mana laime esi un mans posts.

Lai Tev katra puķīte

Lai Tev katra upīte Bēdas noskalo. Lai Tev katra puķīte Laimi novēlē!

Jātur olas cieši saujā

Lecot iekšā upē straujā, Jātur olas cieši saujā. Upē dzīvo skaistas nāras, Kas uz olām makten kāras!

Jo nevarēja izvēlēties

Ēzelītis bada nāvē nomiris guļ pie upes un siena kaudzes. Viņš nomira, jo nevarēja izvēlēties ko vispirms - padzerties vai lasīt tālāk

Ziemsvētku vakarā snieg….

Piespiest pie rūtīm lūpas un pieri Klajums lai pārredzams tiek, Lūkoties, cik uz skujiņām mierīgs Ziemsvētku vakarā snieg....