Mēs satikāmies klusos upes krastos
Ai, cerība, tu man tik neparastā, Kam mani atkal savos spārnos cel? Mēs satikāmies klusos upes krastos Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Ai, cerība, tu man tik neparastā, Kam mani atkal savos spārnos cel? Mēs satikāmies klusos upes krastos Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Lai Tev katra upīte Bēdas noskalo. Lai Tev katra puķīte Laimi novēlē!
Lecot iekšā upē straujā, Jātur olas cieši saujā. Upē dzīvo skaistas nāras, Kas uz olām makten kāras!
Ēzelītis bada nāvē nomiris guļ pie upes un siena kaudzes. Viņš nomira, jo nevarēja izvēlēties ko vispirms – padzerties vai paēst. Tad nu iedzersim par
