Kaut vai daļiņu no tā
Vēl vienu zilu, zilu cerību, Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību Un kaut vai daļiņu no tā – iekārotā, nesasniedzamā
Vēl vienu zilu, zilu cerību, Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību Un kaut vai daļiņu no tā – iekārotā, nesasniedzamā
Lai aiziet prom pa baltu sniegu Tās rūpes, kuras nomāc mūs! Lai Ziemassvētki nāk ar prieku, Ar cerību – viss labi būs!
Lai mākoņi izklīst, saule laistās, Lai cerību koki debesis skar, Lai visu labo, cēlo un skaisto Dzīvē vēl izbaudīt var.
Lai Tev vienmēr un visur veicas katru dienu pa domai, pa teikumam, gaismas staram un atklāsmes brītiņam, katru dienu pa atziņai prātīgai
Jaungada naktī virpuļo atmiņu, sapņu, cerību, ilgu, ticības sniegpārslas. Ar šo sniegpārslu baltumu
Ziemassvētku gaisma Jānes kā cerību svece, Kuru vējš nenopūš. Bagāti garā un stiprs
Ieliec egles zarā sveci, Lai par cerību tā deg Pats jau zini, kas tu esi, Kāds ir tavu sapņu ceļš!
Kaut reizi dzīvē, lai tavs sapnis, Kļūst par īstenību! Kaut reizi dzīvē, lai tava viskvēlākā Vēlēšanās piepildās!
Lai svētku mirdzumā dzimst ticība, cerība un mīlestība jauniem darbiem un sapņiem!
Vēl vienu zilu, zilu cerību, Vēl vienu dzīves uzvinnētu derību Un kaut vai daļiņu no tā ? Iekārotā, nesasniedzamā!
…Vēl brīdi būs klusums. Tad saplīsīs gads divpadsmit mirdzošās cerībās…
Ai, cerība, tu man tik neparastā, Kam mani atkal savos spārnos cel? Mēs satikāmies klusos upes krastos Kur odzēm patīk dzīvā miesā dzelt.
Tas ko Tu man raksti, kā arī tas ko dzirdu, man rada gaišas cerības pret Tevi.
Es gribu sēdēt ar tevi jūras krastā Ar tevi vērot kā karogs plīvo mastā Pierast pie neparastā Es būšu tava cerība
Man tīk tā rozīte starp Tavām kājām slaidām, Tā pilna slēptu cerību un …. neviltotu gaidu…
Tā viena – ticība, Tā otra – cerība, Tā trešā – Mīlestība Kas sāpēm pāri mirdz.
Stunda pēc stundas, kas aizrit bez Tevis, ir laiks – kurš pavadīts bez sevis. Ar cerībām par jaunu dienu, Ar Tavu smaidu, ar Tavu acu
Klusā cerībā es Tevi gaidu, Atkal redzēt tavu smaidu, Mīļus skūpstus es Tev sūtu, Kaut nu es Tev blakus būtu…
