Dieviņš sēja sudrabiņu
Visu garu Jāņu nakti.
Sēj, Dieviņ, manu tiesu
Jele vienu birzumiņu!
*
Jānītim vara taure,
Man bij dziesmu vācelīte.
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņas nodziedāju.
*
Jānīts savu kumeliņu
Iejāj bišu dārziņā,
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.
*
Šuj, bitīte, vaska krēslu
Pie resnā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnus gaidīdama.
*
Jānīts sēd kalniņā
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.
*
Ap tētiņu bites dūca
Kā ap zaļu ozoliņu,
Ap māmiņu govis māva
Kā ap zaļu āboliņu.
*
Kas to zeltu izlaistīja
Pa Jānīša rudzu lauku?
Dieviņš zeltu izlaistīja,
Tīru maizi gribēdams.
*
Kas apjoza zelta jostu
Apkārt manu rudzu lauku?
Mīļā Māra apjozusi,
Jāņa nakti staigājot.
*
Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu daiļu kumeliņu:
Zīda sega, zelta segli,
Sidrabiņa iemauktiņi.
*
Ai, Jānīti, ai, brālīti,
Aplec manu kazu kūti!
Jau devīta vasariņa,
Visas kazas ālavās.