Zeltu saņemt māk
Matos sudrabs, sirdīs zelts jums krājies, Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk. Es arvien – ar jums kad parunājies, Projām eju, kļuvis bagātāks.
Matos sudrabs, sirdīs zelts jums krājies, Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk. Es arvien – ar jums kad parunājies, Projām eju, kļuvis bagātāks.
Sudraboti sniegi sniga vecā gada vakarā. Sudrabiņa laime nāca Jaunā gada rītiņā!
Spīdi spoži, mēnestiņ, Vecā gada vakarā. Lai atnāca Jaunais gads Sudrabiņu kaisīdams.
Re, arī zvaigznēs ierakstīts Tas pats, kas laukos plašos: Jāmeklē sudrabs Tas baltais, kas trīc
Nāk zvaigznes ar sudraba svecītēm rokās Un silta gaisma pār pasauli līst.
Re, arī zvaigznēs ierakstīts Tas pats, kas laukos plašos: Jāmeklē sudrabs, tas baltais, kas trīc Tepatās – mūsos pašos.
Re, arī zvaigznēs ierakstīts tas pats, kas laukos plašos: “Jāmeklē sudrabs tas baltais, kas trīc tepatās – mūsos pašos!”
Es Tev varētu dāvāt Zeltītu mēnesi Un sudraba zvaigznes, Bet nedāvināšu.
Dieviņš sēja sudrabiņu Visu garu Jāņu nakti. Sēj, Dieviņ, manu tiesu Jele vienu birzumiņu!
