Matos sudrabs, sirdīs zelts jums krājies,
Laimīgs, kas šo zeltu saņemt māk.
Es arvien – ar jums kad parunājies,
Projām eju, kļuvis bagātāks.
Sudrabiņa laime nāca
Sudraboti sniegi
sniga vecā gada vakarā.
Sudrabiņa laime nāca
Jaunā gada rītiņā!
Vecā gada vakarā
Spīdi spoži, mēnestiņ,
Vecā gada vakarā.
Lai atnāca Jaunais gads
Sudrabiņu kaisīdams.
Zvaigznēs ierakstīts
Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs
Tas baltais, kas trīc Lasīt tālāk
Gaisma pār pasauli līst
Nāk zvaigznes ar sudraba svecītēm rokās
Un silta gaisma pār pasauli līst.
Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Re, arī zvaigznēs ierakstīts
Tas pats, kas laukos plašos:
Jāmeklē sudrabs, tas baltais, kas trīc
Tepatās – mūsos pašos. Lasīt tālāk
Arī zvaigznēs ierakstīts
Re, arī zvaigznēs ierakstīts
tas pats, kas laukos plašos:
“Jāmeklē sudrabs tas baltais, kas trīc
tepatās – mūsos pašos!”
Es Tev varētu dāvāt
Es Tev varētu dāvāt
Zeltītu mēnesi
Un sudraba zvaigznes,
Bet nedāvināšu. Lasīt tālāk