Vecmāmiņa mazdēlu auklēja Vecmāmiņa mazdēlu auklēja, Mazmeitiņu atskrejam gaidīja. Dieviņš nodomu mainīja Un atkal mazdēlu raidīja. auklēja, Dieviņš, Vecmāmiņa Mans bērniņš šūpulī Tā sacīja meža māte, Pa siliņu tecēdama: Pūt, vējiņ, nelauz koku, Mans bērniņš šūpulī. Visu garu Jāņu nakti Dieviņš sēja sudrabiņu Visu garu Jāņu nakti. Sēj, Dieviņ, manu tiesu Jele vienu birzumiņu! * Jānītim vara taure, Man bij lasīt tālāk Vēl vēletos mazo brēkuli Vēl vēlētos mazo brēkuli Uz rokām paucināt, Bet viņš jau pats grib kājām iet, Viņš pats grib visu zināt. Mīlestības vārdā Vien gaišas mīlestības vārdā, mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj, no mīlas ņemts un mīlai atdots, tam mīlestību tālāk nest. ← Tomēr katru rītu Māmiņai Tu uzsmaidi →