Nezina mērķi tā savu

Aizver acis…redzi maza puķīte zied.
Nezina mērķi tā savu.
Vienkārši uzzied un zied.
Aizver acis…jūti-laižas taurenis.
Netic tas smaguma spēkam,
Vienkārši lido un dzied.
Aizver acis…dzirdi-apkārt tik papeles.
Nedomā koki par malku,
Vienkārši izaug un mieg.
Aizver acis…smaržo-apkārt ir bitītes trīs.
Nejūt tās medus garšu,
Vienkārši dīcina, sīc.
Aizver acis…garšo uz mēles Tev zemenes.
Nezin tās krāsu gammu,
Vienkārši priecē un mirdz.
Aizver acis…un vēlies,kas gan Tu gribi būt?
Nezinot iespēju robežu,
Vienkārši sajūtas rod!

Glabā savu dvēselīti

Glabā savu dvēselīti, Tā kā baltu taurenīti! Neļauj kājām samīdīt, Dzīves dubļos aptraipīt!

Kā kāzinieku zvani

Lai aizskrien jaunība, kā kāzinieku zvani, Cik baltas ābeles un egles sarmā zied. Vai skaisti bija tikai pavasari mani? Nē, lasīt tālāk

Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru

Atbalso mirklis un migla atnāk pār jūru, Iesākas vakars un zālē cikādes dzied, Es vēl šo dienu plaukstā sažņaugtu turu, lasīt tālāk

Uz meičām acis šaudīt

Plikumus ja vēlies baudīt, Uz jaunām meičām acis šaudīt, Tad turies, vecīt, cik vien spara, Jo priekšā vēl ir dzīve lasīt tālāk