Lai svēts miers un klusa mīlestība ir jūsu mājās,
Lai veseli ir jūsu bērni,
Lai galdā netrūkst maizes rieciena.
Lai domās ir labestības zelts, bet rokās dāsnuma sudrabs. Lasīt tālāk
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
…tik balts un kluss…
Krīt zemei pāri mirdzošs zvaigžņu pakars
Un, siltām rokām skaudams zemes telpu,
Nāk senais, mīļais Ziemassvētku vakars.
Aiz pagalma žoga kupenas māja
Aiz pagalma žoga kupenas māja
Kupla kā vecmammas ķirbis
Tai kuplajā mājā no puteņiem slēpjas irbes
Tai mājā durvis ir ciet, jo apkārt klīst spoki, un irbes baidās Lasīt tālāk
Arī zvaigznēs ierakstīts
Re, arī zvaigznēs ierakstīts
tas pats, kas laukos plašos:
“Jāmeklē sudrabs tas baltais, kas trīc
tepatās – mūsos pašos!”
Dāvanas ved Santaklauss
Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss…
Ar’ tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!
Salavecim, stiepjot maisu
Salavecim, stiepjot maisu,
Filči slīd un iet pa gaisu –
Nosvempjas: gar acīm – mells,
Galvā – paskaļš džingl-bells.
Vai tu zini eglīte
Vai tu zini eglīte
Cik tu šodien skaista
Spožas, spožas liesmiņas
Tavos zaros laistas Lasīt tālāk
Simtu cepu kukulīšu
Simtu cepu kukulīšu,
Ziemassvētku gaidīdama:
Simtiņš nāca ķekatnieku
Tai vienā vakarā.