Skaitīja tās zvaigznes skaistās

Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā
Paskatījos debesīs, enģelis sēdēja maliņā
Skaitīja tās zvaigznes skaistās
Viņa acis spoži laistās
*
Bet kas tad tur?
*
Dimanta asaras krīt pār mums visiem
Pār mums, pār tiem nesaprastajiem
Mēs tie nesaprastie esam, tie
Kas enģeli saskatīt skrien
*
Strauji eņģelis pieceļas
Un ar saviem balti sniegotiem spārniem pār mums pārlaižas
Kaut es tā spētu kā viņš
Tā maigi, klusi, viegli…

Tā noskaņa ir netverama, Ko decembris mums sirdī auž, Tā plūst no cilvēkiem un namiem,
Ziemassvētku laiks... kad vārdi, ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī, kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma
Katru reizi, kad divi cilvēki viens otram piedod, ir Ziemassvētki. Katru reizi, kad cilvēki parāda
Lai aiziet prom pa baltu sniegu Tās rūpes, kuras nomāc mūs! Lai Ziemassvētki nāk ar
LŪGSIM Ziemassvētku zvaigznēm Tā kā ziediem debess laukā plaukt. Zaļo egļu zaros svecēm Tā kā