Skaitīja tās zvaigznes skaistās

Ziemassvētku vakarā sēdēju es sniedziņā
Paskatījos debesīs, enģelis sēdēja maliņā
Skaitīja tās zvaigznes skaistās
Viņa acis spoži laistās
*
Bet kas tad tur?
*
Dimanta asaras krīt pār mums visiem
Pār mums, pār tiem nesaprastajiem
Mēs tie nesaprastie esam, tie
Kas enģeli saskatīt skrien
*
Strauji eņģelis pieceļas
Un ar saviem balti sniegotiem spārniem pār mums pārlaižas
Kaut es tā spētu kā viņš
Tā maigi, klusi, viegli…

Gaišums sasilda tās dienas

Lai Ziemassvētku gaišums sasilda tās dienas, kas pēdās saltiem sniegputeņiem nāks, Un lai no egļu svecītes kaut vienas simts dienu lasīt tālāk

Mēs gaidām mirdzumu

Ziemassvētki ir cilvēku iekšējās gaismas svētki. Mēs gaidām mirdzumu no iekšienes! No sevis. No tā, kas sevī. Mēs to piesaucam, lasīt tālāk

Noskaņa ir netverama

Tā noskaņa ir netverama, Ko decembris mums sirdī auž, Tā plūst no cilvēkiem un namiem, To piesnigušie meži pauž. Tā lasīt tālāk

Ziemassvētku laiks…

Ziemassvētku laiks... kad vārdi, ko vēlamies teikt, tiek rakstīti sirdī, kad atmiņām zūd ikdienas rūgtuma garša, kad atceramies būtisko... Tas lasīt tālāk