Lai ir ko darīt!
Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl, lai ir ko darīt un ir kas novērtē! Lai Tevi sargā no debesīm un saprot uz zemes!
Lai ir ko mīlēt un ir kas mīl, lai ir ko darīt un ir kas novērtē! Lai Tevi sargā no debesīm un saprot uz zemes!
Es bieži vēroju tevi un salīdzinu ar sevi… Un manis pēc, lai debesis jūk ar zemi, es tik un tā mīlēšu tevi!
Es Tevi gribu satikt, es Tevi gribu aizsniegt, es Tevi gribu satikt…
Vakarā, kad jūra sapņo un, kad saule zemē riet, manas domas klusi, klusi tālumā pie tevi iet!
Nāc ar mani zemi ar un nāc ar mani maizi ēst, un puķes sēt, un bērnus gaidīt.
Nāc ar mani zemi art, Nāc ar mani maizi ēst, Puķes sēt un bērnus gaidīt. Nāc ar mani bēdu noburt,
Ļauj, zeme, lai vēl ilgi varu uz pleca nesot saules staru pa taviem ceļiem mīlot iet!
Zeme klāta baltiem autiem, Garausītis raibiem pautiem. Lec pa sniegu, olas svaida, Zin jau, ka to ciemos gaida!
Nav saule tā mīlējusi jūru, nav jūra tā mīlējusi zemi, kā mīlu es Tevi…
Tu esi viens no eņģeļiem, kas mīt uz šīs zemes, bet vienīgais, kurš ir mans enģelis. Tu esi viens no vismīļākajiem,
Ja es būtu velniņš mazs, Un zem zemes dzīvotu. Tad es uz zemes rādītos, lai ar tevi bučotos!
Liec ausi pie zemes un klausies, Kur tālumā zeme trīc: Nāk saule, nāk baltas dienas, Nāk Tava laime līdz.
Visskaistākais ir tas, kas nepārmainās, Šis brīnums, brīnums tūkstošgadīgais, Šīs atbalsis no kāda tāla zvana, Šo seno dziesmu dzidrā skanēšana,
