Lai aug mazais puisēniņš
Tā kā stalts ozoliņš;
Paaugsies, tad būs viņš
Meitām siržu lauzējiņš.
Mans bērniņš šūpulī
Tā sacīja meža māte, Pa siliņu tecēdama: Pūt, vējiņ, nelauz koku, Mans bērniņš šūpulī.
Vēl vēletos mazo brēkuli
Vēl vēlētos mazo brēkuli Uz rokām paucināt, Bet viņš jau pats grib kājām iet, Viņš pats grib visu zināt.
Kā kuplie ozoliņi
es uzliku saimniekam Ozoliņa vainadziņu, lai tam auga tādi zirgi Kā kuplie ozoliņi.
Mīlestības vārdā
Vien gaišas mīlestības vārdā, mazs cilvēciņš no nebūtības izkāpj, no mīlas ņemts un mīlai atdots, tam mīlestību tālāk nest.