Zaķis paklupis un kritis,
vienu kāju stipri sitis.
Tomēr laimīgs ir nu tas,
olas dzīvas, tas ir fakts.
Kad saulīte aust
Lieldienas rītā, kad saulīte aust,
zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc.
Ķepās tam groziņš tīri glīts,
groziņā olas un kortelīts.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt. Lasīt tālāk
Tiks tās krāsotas un sistas
Zaķiem šodien darba diena,
Ola jāstiepj simtu viena,
Tiks tās krāsotas un sistas,
Tā, ka bālēs ciema vistas!
Ja cilvēki darītu
Ja cilvēki darītu tikai to, ko drīkst,
tad daudzi no mums nebūtu piedzimuši 🙂
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli
Pūpoli blāķiem un olas ar sāli,
Šūpolēs kačājas pilsoņi bāli.
Zaķis no brīnumiem sācis dēt pautus,
Mūžam nav redzējis šitādus rautus!
Svilpodams pa meža taku!
Zaķīts aiziet ciku, caku –
Svilpodams pa meža taku!
Tas groziņā nes lielu prieku,
Izdalīdams to kā nieku!
Lieldienu zaķītis krūmiņā līda
Lieldienu zaķītis krūmiņā līda,
Oliņas dējot kažociņš svīda.
Sasvīda kažociņš, sasvīda kājas,
Aizmirsa zaķītis, kur viņa mājas.