Ir zaķi sākuši pa novakariem

Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.

Laiks uz šūpolēm tad kāpt

Lieldienas kad tuvāk nāk, Laiks uz šūpolēm tad kāpt. Laiks ir olas ripināt Un uz "ciemiem" tipināt.

Lieldienas rītā

Lieldienas rītā, kad saulīte aust, zaķīts gar mežmalu priecīgi trauc. Ķepās tam groziņš tīri glīts, groziņā olas un kortelīts.

Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt

Vij perēkli cīrulis no saules stariem, Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt. Ir zaķi sākuši pa novakariem Pa olai lasīt tālāk

Augstu šūpoties

Augstu šūpoties, Tālu lūkoties, Olu grozā ievelties Un no sirds tās pieēsties!