Ņem spēku pati no sevis
Ņem spēku pati no sevis, Ko dvēsele sevī slēpj- Tas paliks ar Tevi tik ilgi, Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Ņem spēku pati no sevis, Ko dvēsele sevī slēpj- Tas paliks ar Tevi tik ilgi, Kaut liksies-kāds tīklus vērpj.
Kā enģeļu asaras baltas krīt pāri pasaulei sniegs. kūst dveselē sakrātais saltums, Un sirdi pārņem prieks!
Klusumā svētā, Ziemsvētku Laime nāk Tavā sētā, Iededz liesmiņu savā sirdī, Dvēselē – gaismu,
Pasaulē par visu dārgākā Ir divu cilvēku mīlestība. Šo mīlestību jāsargā, jāglabā. Jātur dvēseles ietvarā.
Lai silta vasara, Lai ziemā sniegs; Lai darbs, lai draugi, Un pa reizei prieks;
Ar Tevi šai naktī lai notiek Neparasts brīnums kāds. Lai laime atnāk un paliek, Lai vēlīgs likteņa prāts.
Ieklausies klusumā – Klusums korāļus dzied. Tikai klusuma skaņas skārta, Dvēsele uzplaukst un zied.
Es raugos tevī kā brīnumā, Jo tava dvēsele silta un vienkārša zied. Un liekas, ka laiks šajā jaukajā vakarā Cauri vasaras ziedošām pļavām iet.
Tu atvēri durvis uz manu sirdi. Man nebij ne jausmas ka tādas ir, nedz kur tās tieši atrodas. Tas, ka nevaru iemigt,
Negaidi, ka lieti līs, pirms zibeņi saplīsīs tavas dvēseles debesīs.
Lai vienmēr dvēsele Tava… kā brīnumsvecīte zied… lai ziedus, zvaigznes un sapņus… tu savāktu vienuviet…
Ar vēlējumu draudzīgu un gaišu Mēs nākam tevi jubilejā sveikt. Lai dzīves dienas nepazīstu raižu, Lai dvēsele sirdsmierā gavilē!
Ja būtu Dievs, es viņu lūgtu, lai sargā Tevi kurp vien ej, Lai mīlestība nepietrūktu un laimes Tavai dvēselei. Ja būtu Dievs, es ceļos kristu
Lai Tev būtu kas balts Ar ko nosegt Dzīves koduma pēdas! Spirgtu avotu šalts
Jaunais gads mums atkal dos dienas- Diena pēc dienas ar darbu lai pildās. Kā ar medu piepildās šūnas. Cilvēks pie dzīvām domām lai sildās,
Skaistais Ziemsvētku laiks…. Ar sniegu un puteni nācis. Gaismu, prieku… Sirdī mums lējis,
To svētvakaru Ziemassvētki nes. Kas gaismā paceļ mūsu dvēseles.
Es atkailināšu tavu dvēseli skūpstu pa skūpstam, līdz sajutīšu kā tavs augums
